|
Feb. 3rd, 2012|12:19 pm |
|
ārā ir -23 un nu jau man neviena parastā drēbe vairs nesargā no aukstuma, tamdēļ prātoju par pievēršanos pēdējai glābšanas instancei - savam padomjlaiku kazādas puskažokam tautā zināmam arī kā 'cigeikai', ar kuru var kaut jel sniegotā grāvi vāļāties un ne nieka par aukstumu nebēdāt. Nevarētu teikt, ka šausmīgi skaists tas darinājums, bet vairāk par estētiku man satrauc tas, ka es īsti netieku skaidrībā, kā tur no petas viedokļa sanāk - pašmāju audzēta kozačka pašrocīgi tiek nokillota un izlietota bez atlikuma (kaulus, zarnas, asinis ieskaitot) un tās āda pārtop par šādu, lūk, apģērba gabalu, kas kalpo nu jau gadus divdesmit krīzīgos aukstumos, vai arī labāk ir rūpnieciska rūpnīca, kas uzražo sintētisku thinsulate materiālu, no kura sašūtās drānas un aksesuārus pa zināmu naudas summiņu var iegādāties spelgošajā gada laikā. |
|