|
Jan. 27th, 2012|05:53 pm |
|
pēdējās dienās esmu saskatījusies daudz visādu dokumentālu un māksliniecisku filmu par šahistiem. nu, tur Tāls atbild uz publikas jautājumiem ostaniknas studijā, Eive viss tāds cēls tāds aristokrāts, Kapablanka daiļpisējs; kurš tur žīds, bet pamanījās pie Hitlera iestrēgt, kurš pie Staļina etc. Un viņi visi taču ir nenormāli frīki. Nubet vājprāts, tā vien šķiet, ka nodarboties ar šahu kā hobiju ir pārpratums, jo ar šo spēli jēgpilni nodarboties var tikai tie, kam kopš dzimšanas (vai vēl drošāk - mātes vēderā, kad smadzeņu daļas nošķiras) paurī saslēgumi savienojušies nedaudz citādāk. Cilvēki, kas nespēj sev nagus nogriezt un zobus izmazgāt, taču spēj spēlēt ar 54 pretiniekiem vienlaicīgi, neredzot dēlīti un figūras. āāāā. |
|