|
Jan. 12th, 2012|09:51 pm |
un vēl es gribētu, lai man nekad nebūtu tā sūda epasta un mobilā telefōna. Lai viss mans laiks piederētu tikai man pašai un ar cilvēkiem es satiktos tikai dažiem un tikai draudzīgā nolūkā, atstājot zīmīti ar laiku un vietu, iebāztu starp durvi un stenderi.
otrs normālas dzīves variants būtu ar fizioloģiski internalizētām digitāltehnoloģijām, līdzīgi kā tas kiborgs no pēdējās terminatora sērijas. Visa šitā dūcošo, lūstošo, karstošo u.c. gadžetu mūžīgā staipīšana līdzi, mūžīgā blenšana tikai tajos besī. anestezētais ķermenis. |
|