|
Dec. 30th, 2011|05:15 pm |
un, starp citu, meklējait rokā BBC sērijas "Ways of Seeing" by John Berger. 1972. gada stafs, bet, nu, tik interesanti! Sērijas pati vēl neesmu redzējusi, tik aci iemetusi (tiesa, pagaidām ar kustīgo bildīti izskatās nedaudz šķirdāk, nekā rakstīts teksts: neliels 7eseju krājumiņš). Pirmo reizi lasīju, ik teikumu varēja citēt, tādas kečfrāzes! Lasīju otru reizi un arī argumentācijas līniju ieraudzīju, jopcik, cik skaisti salikts, un, kas tik tur tālāk neatvedinās (kopš tās reizes vairs neko nevaru skatīt, kā tiku redzējusi iepriekš). Kā pats autors saka: neizstrādāts domas uzmetums, ko citiem tālāk attīstīt, un tāds tas tiešām ir, diezgan neizstrādāts, bet ļoti jaukas, svaigas (drošvien 72.ajā bija svaigāka, bet, nu, LV arī šodien varētu būt vērts apgrūtināties) domas uzmetums. Dažas bildes izanalizētas tik ekselenti (mani favorīti ir Holbeina jr. "Vēstnieki", 1533 un Geinsboro "Endrjūsa kungs un kundze" att.skat.zemāk)! par ārtista problemātiku noformulēts tā, ka vnk na nasu zarubiķ (vismaz tiku no vecā kompleksa vaļā, kamdēļ Rembranta Saskijas laika darbi man nešķiet tik kruti kā vēlākie). Sievietes mākslā analīze nedaudz atpaliek, piemēram, no Bovuāras Otrā dzimuma jaudas, bet arī diezgan īsi un labi noformulēts, kur tieši ir tā problēma... Kāda loma ir 'vecajai' mākslai mūsdienu vizuālājā informācijā - arī viens attapīgs gabaliņš, ko vajadzētu pārlasīt vēlreiz, lai tekošāk varētu visiem reklamščikiem atbildēt, brīžos, kad tie sāk goņīt par to, kā viņi ar savu darbu veicina sabiedrības critical awareness etc.
u.t.t., u.t.jp.
Vienu vārdu sakot, strīdēties tur var, jo marksisma āža kāja ik pa brīdim izlien laukā (aptuvens citāts par to, ka, ja saproti, kā funkcionē kapitālisms, tad vairs nav cita ceļa, kā kļūt par sociālistu), taču diskusija (ar Kenetu Klārku u.c.) tiek gana eleganti uzturēta un ir visā visumā koherenta. Grāmatiņu iesaku. filmu varbūt arī.
 |
|