| tipa gesamtkunstwerk |
Jul. 31st, 2009|01:33 am |
ļoti, ļoti ilgu laiku, visu laiku prāta stūri sēž epizode no filmas "Flirting", kur Tandīve lasa Bītlu (ja nemaldos) dziesmas lirikas kā dzejoli. Es saprotu, ka ir teksti, kas tiešām ir dzejoļi, vai arī ir tik saturīgi un formāli jēdzīgi uzrakstīti, ka der arī kā daiļš dzejolis, pat ja mūzikas nav. Taču liels vairums ir vnk. tekstiņi ar vairāk vai mazāk sanākušām rīmēm, kuru zilbju skaitam ir jāsapas ar mūzikas ritmiņu vai kā nu tur. Tāpēc pēdējā laikā esmu pasākusi jukt prātā attiecībā uz tādam mūzikas izpausmēm, kur brīnumdaiļi (jā, jā, nedaudz patētiski un banāli īstenībā...) tekstiņi ir salikušies kopā ar ausij tīkamu mūziku un viss kopā iekļuvis ļoti saskanīgā klipā. Piem., šic
(Vēl pamatskolā man bija ķecerīga doma kļūt slavenai tikai tāpēc, lai varētu uzstāties raidījumos un piedāvāt savu favorīt dziesmu topu (tajā laikā bija ļoti izplatīta prakse aicināt sabiedrībā zināmus cilvēkus dalīties tiešajā ēterā ar savām mūzikas preferencēm..)) |
|