|
Nov. 5th, 2011|06:18 pm |
|
Šīsdienas rajōna garboloģijas (vai kā to miskastes rakņāšanās zinātni latviskoja Ķīlis) tūres sociālantropoloģiskie secinājumi ir, ka mācību gads tiešām ir sācies, atkritumu daudzveidību ir papildinājušas pildspalvas, špikeri un visādi citādi mācībatribūti, tāpat arī nākas secināt par vietējā alkokontingenta deģenerēšanos, jo stikla šmigas pudeļu vietā cieņā nācis grādīgais plastmasas tarā (kas ļoti žēl, jo bija plāns pavākt stiklenes, lai mājās izmazgātu, izdezinficētu un aizvestu līdz butiljōnam, kur tās daiļās glāzes un trauciņi top, kas tik ļoti manu sirdi iesildījušas..). Pārpalikušie nedeģenerētie alkāni, kas vēl var atļauties stikla taru, acīmredzot šajā sezōnā ir iekārojamākie tēviņi barā, jo vienīgās apkārtmētājošās stiklenes ir sovetskoje šampanskoje rozovaje, kas - droši vien ar pāris serenādes končenītēm komplektā - ir dāmās ejamais ekipējums. tāpat uzgājām bomžu diršamos stūrus un nariku pulcēšanās plačus, kur asiņainas šļirces un svaigatplēsti iepakojumi krājas kaudzītēs. visai nepatīkami, ka daži tādi plači ir netālu no mājas ieejas..; mūsu beigā žurka no pankūkas ir pārvērtusies par slapju, smirdīgu pūsli. Suņu turētēji ir atklājuši robus likumos un savu mīluļu mēslus savāc gan maisiņos, bet maisiņus nekur tālu neaiznes, atstājot turpat vien zālājā. Vispār es īsti nesaprotu, kāda lōģika ir vākt suņu mēslus dabai nedraudzīgos celofāna maisiņos; ne tur daudz ko sašķirot var, ne kā citādi izdarīties, tādā ziņā prātīgāk pat šķiet vnk ar sapiera lāpstiņu sunim līdzi staigāt un viņa stūķīti zemē ierakt.. Tāpat man ir radušies mulsinoši jautājumi saistībā ar lapu savākšanu - kāda lōģika ir aiz tās hipertrofētās lapu nokasīšanas no zālāja? Katru rītu nabaga sētniece cītīgi ar grābstekli strādā un izmisīgi kokos raugās, cik daudz vēl atlicis šitās nejēdzības? Man jau šķiet, ka sala laikā zemei labāk, ja ir tas dabiskās izolācijas slānis a ļa lapas vai pērnā zālāja velēna (labi arī visādām ērcēm, lapsenēm un citiem mošķuļiem arī, khem..). Vai pat asfaltam - sals takš plēš to virsmu, vai arī, ja ne sals, tad pavasarī simtlatnieki ar cirtņiem uzsalušo ledu sirdīgi izcirtina par ietves segumu maz satraucoties; manis pēc tās lapas varētu atstāt (nu, vismaz gazōnos) un novākt pavasarī. Tādas, lūk, ziņas un pārdomas no rajōna.. |
|