| littleshitter'n'riepaface + MADD SKILLLZZ'n'DJ $PROTEK |
Sep. 27th, 2011|09:37 am |
Tātad. vakar biju uz Makbetu Nacionālajā. Studentu uzvedums. Viena no 5 izrādēm, ko es šajā sezōnā grasos redzēt Nacionālajā. Un man nenormāli patika. Protams, kā teātris izrāde varbūt nav gluži, ekhm, klasiska un lieliska, bet nākas domās pie tās atgriezties vēl un vēl, kas nozīmē, ka ir labāk, nekā varētu šķist. Ja pieaicinātu Regnāru Vaivaru, viņš palīdzētu salīmēt to visu plūstošākā rādījumā, jo visādi citādi materiāls autentisks uz visiem 100 un, ja būtu nostrādātāks, pārspētu par kripatiņu Vaivara "Skalbi un valdi".
Pirmkārt, kāpēc es vispār gāju uz šo studentu diplomdarba izrādi. Atbilde: jo to inscinē ļaudis, kas, manuprāt, ir vieni no feinākajiem ļaužiem kultūras scēnā patreiz. Nu, tādi, kas nevis rāda un izrāda, bet dzīvo, t.b. ir 'īsti', t.b.b. varētu būt ļoti laba un pareiza atbilde visiem šiem funkcionāru "a kāds labums no kultūras, ko mums tā dod, taisām kultūras industriju". (Ja man būtu daudz naudas, es viņiem to dotu, lai viņiem nekas netrauce ālēties)
otrkāŗt, ziņkārība, kā šie sviesti sataisīs Makbetu. Nu, zinait, klasiskie darbi, smagās tēmas. Atšķirībā no mehāniskā apelsīna vai ilgu tramvaja, Makbets - lai arī redzēts daudz un dažādās variācijās - vēl nav zaudējis savu pievilcību.
rezultātā es esmu ļoti patīkami pārsteigta. Pirmkārt pirmo reizi mūžā ir tā, ka man patīk jaunās aktrises (Madara un Agnese Rutkēvičas, izskatās, ka ir pabijušas united intimacy). Spēlēja uzreiz un ļoti labi, pāris vietiņās bija nedaudz neērti skatīties, bet ļoti maz, atšķirībā, piemēram, no dažām nacionālā štata beibēm, kuru dēļ dažreiz aiz kauna gribētos caur zemi izkrist. Puikas arī labi. Ekselenti izvesta raganu daļa. Man šķiet, ka pēc visiem tiem daudzajiem darījumiem, īpaši vecajos laikos, sākt Makbetu ar raganu ainu ir epikākais feils ever (vai ari prasa absolūtu ģēniju) un bija ļoti patīkami, ka šajā gadījumā ne tikai stāsts tika sākts un vērpts citādāk, bet arī raganas risinātas absolūti perfekti. Atkārtošanās, elegenti izpēlēta atkārtošanās tādā linča vai vnk valodas kūleņa variantā un lielā mērā gan saturēja izrādi kopā, gan arī piešķīra tam balagānam kkādu dziļumu. Estētika. ļoti oriģināla. protams, trešs, protams, popsa, ik pa brīdim 90' digitālās grafikas un skaņas (a ļa reivs) stafs tb. ļaudis strāda paši ar saviem estētiskajiem kōdiem un preferencēm, nevis 'ieguļas klasiskajā tradīcijā', kas - vismaz man - bija ļoti interesanti un atsvaidzinoši.
sūdīgas bija reizēm skaņas problēmas, kkas kkur nebija sasinhroizēts ar skaļumiem etc. Un būtu gribējies to treša un nepastarpinātas darīšanas momentu - ka viss notiek nekārtīgi, netīrīgi, uz vietas un, lipinot kopā redīmeidus - nedaudz izteiktāku. Ka nesaistītā rosīšanās (rekvizītu novākšana, vajadzigā video vai attēla meklēšana) var notikt gandrīz nemitīgi un uz tā fōna priekšā iznirstošās mizanscēnas ir tiešām kā tāda no haosa iznirstoša kopa, kas pēc mirkļa atkal izirst haosā, līdz veidoas nākamā kopa un nākamā etc.
Labi izdomāts, bet kkā izčākstējis noslēgums. vajadzēja kkur ātrāk. vai sižetiski kkā citādak parisināt, bet uz beigu pusi sajūta jau bija kā rituālā, ka viss šic var turpināties bezgalīgi, tamdēļ 'noraut' to vajag mācēt. nesanāca slikti, bet labi arī kkā līdz galam nē. |
|