|
Sep. 24th, 2011|08:22 pm |
E aizraušanās ar atkitumiem, vākšanu un izgāztuvju spēlēšanos ir transformējusies reālā atkritumu vākšanā, kad, piemēram, atceļā no dārziņa E nav ne lūdzami atrunājams no tukšo alus pudeļu vai bundžu pacelšanas un aiznešanas līdz miskastei, kā rezultātā parasti eju ar tādu mazu bērnu pie rokas, kam otrā rokā kāds džintōniks vai brengulītis. Mēģinot atradināt no šīs diezgan nehigēniskās aizraušanās, cenšamies rīkot diezgan regulārus litter hike-us, kad ņemam 100l miskastes maisus, mazos maisiņus rokām un dodamies rajōnā medīt musarus. Šodien, piemēram, 3 maisus pievācām. pagaidām pa visām vākšanas reizēm kopā esam satīrījuši 3 kvartālus, tos, kur, sķiet, sētnieki apmeklē 2x gadā, protams, agrākās tīrīšanas reizes lēnām jau atkal aizvelkas ciet ar čipsu un cigarešu pakām, alus bundžām u.tml. Pozitīvais aspekts, kāds slāvu vīrs, garām ejot, piestāja un sāka runāt, teica, ka esot autobusa šoferis, kas bieži te maršrutā braukājot un ir redzējis mani stāvoklī un kā es par mammu kļuvusi un tad teica paldies par to, ko mēs te dārām un svētīja, nu, tā kā pareizticīgi slāvu ļaudis to dara (precēts slāvu vecpāris manā bijušajā mītnes mājā arī mēdza tā darīt, mest krustu un vēlēt svētības, kad es ceļojumos patālākos braucu. foršiņi :) ). Pēc tam krūmos atradām smuku samsung telefōnu, ieslēdzām, iet, diemžēl pin nav zināms, lai varētu sazvanīt likumīgo tā īpašnieku, bet to mēs mēģināsim atrisināt ar sim maiņu. Lūk, tādas tās lietiņas. sāku domāt, vai nevarētu piereģistrēties par simtlatnieku - pa ceļam no saviem dienas pienākumiem uz mājām no rokassomiņas varētu vilkt laukā musarmaisu un uzdarboties.
muzikāls noformējums |
|