|
Aug. 27th, 2011|09:31 pm |
es jau zināju, ka man patiks Daybreakers, jo filma par to, kas notiek pasaulē tad, kad nevis kāds random vampīrs dzenājas pēc ļauža un Bafija to sakauj, bet gan, kad visi augošā progresijā ir kļuvuši par vampīriem un 'cilvēku fermas', no kurām tiek iegūta barība - asinis - iet mazumā un vecumā un nu pašiem vamp. ir jāsāk domāt, kā nu dzīvot, kā nu būt, manuprāt, ir vairāk nekā rosinoša premisa(s)
Filma ļoti veselīga, līdz aptuveni viduma var "lasīt" labējās/kreisās politikas kontekstā ar rīcības stratēģijām 'krīzē', kura iestājusies daudz uzskatāmakā "resursu" kopā, nekā tas ir laikanaudaspakalpojumuprečublablabla ārpusfilmas realitātē, tb. - ēdienā (dzīvībā). Ap vidu filma pārvēršas par normālu blokbāsteru ar attiecīgajām patētiskajām pōzām, sentencēm un muzikālo noformējumu un beigas vispār neticami saldas, kas, protams, ir saprotams un piedodams, jo ir jādomā, kā plus mīnus jēdzīgi risināt (un atrisināt) lietas 2h filmā, kuru ir jānopārdod kinōteātriem, lai atmaksātu aktieru honorāru, un jārosina skatītāju iepirkt kōlas un popkorna tūtu u.tml.,; manu patikšanu tas uz šo filmu nemazināja, lai gan tēma principā tāda, ka varētu aš Tarkovska Stalkeru izdabūt no tās laukā..
lūk, jums, sirdi plosošs kadrs no filmas, kur indes-pretindes ķīmiskā iedarbība šūnu līmenī tiek izspēlēta 'sabiedrības' un sabiedrības locekļu 'ķermeņu' palielinājumā.
 |
|