| mājsaimnieces piezīmes |
Jun. 17th, 2011|07:50 pm |
un vēl es nesaprotu, kas tās par durnām pārdevējām šodien. Ieeju vienā viekalā sev sejas smiņķi nopirkt (varbūt pēc pieaugša cilvēka sākt izskatīties), eju gar plauktiem, skatos piedāvājumu, cenas, abet tur priekšā, pēcpusi izšāvusi, gorās "kosultante" pati sev ģīmi mālēdama, visādas klačas blakus stāvošajai pārdevējai bazarēdama. Neko sev, man jāmaksā sava nauda par ielietotu produkciju un jāzieķē tas, ko jau kāda cita pamēģinājusi. un nepabīdījās malā, kad es mēģināju turpinat apskati arī pie viņas aizņemtā stenda.
Līdzīgs scenārijs atgadījās arī Rosmes veikalā. Šitik drēgnā laikā plaušām siltāk, ja ir bruņuveste vai vismaz kkāda polsterēta uzkabe, tad nu pa ceļam ieskrēju bodē, apskatīt, kas tad tagad tajā jomā aktuāls un pieejams. Lieki teikt, ka divas esošās pārdevējas brangos decibelos bīdīja savu privāto bazaru kto skem spit, kto skem guļajet, čekoja laukā preci un, kad ar izvēlētajiem modeļiem mēģināju tikt mērīšanas kabīnē, tur jau priekšā karājās vešiņa, uz kuru norādot, viena no pārdevējām teica "oi, tas nekas, tā mana". ahujēķ, ņevstaķ
no otras puses, tas varbut nozīmē, ka es sāku tuvoties savam mērķim - cilvēks, kura nebija :D |
|