|
May. 31st, 2011|10:07 am |
|
stāsts ir tāds. Šķirstu kkādus vecus "Ievas stāstus" abet tur materiāls par vietējo krīvu. Problēma tikai tāda, ka šī "krīva" sakarā viņa dēls, ilgu laiku pirms visa šitā, bija loti lakonisks un strikts, tip, vecs alkāns, kam dienas vienīgais uzdevums ir atrast kkur piķi, lai nopirktu šmigu, pietemptos un izrubītos līdz nakami dienai. Tamdēļ īpaši kolorīta reiz man sanāca vakariņošana, kur kāda daudzināta māksliniece stāstīja par savu porcesā esošo projektu, kura skarā tika minēts arī šis "krīvs". Tā pietātes, naivisma un entuziasma nots viņas izpildījumā, protams, atturēja mani atstāstīt šo epizodi no manas agrīnās pierdzes un, iespējams, sabojāt svētsvinīgo vakarsēršanu. Bet anyway, pat ja viņš tiešām ir "krīvs", tad pēc dabas izklausās tāds patriarhāls pimpis, ka es labprātāk ietu pie - tajos pašos Ievas stāstos nākamajā materiālā apskatītās - čigānietes Nijas Bergmanes dzīves vieduma un pasaules kārtības izzināties. |
|