| paradise lost |
May. 5th, 2011|06:38 pm |
ar E iznācām aukstā, drūmā rītā bez neviena cilvēka apkārt, bet ar pamatīgām sirēnām, kas it kā tuvojās no visām pusēm. Nedaudz nepatīkami.
Pēc tam nācās stāstīt par to, kas ir šīs sirēnas un kāpēc tās ir u.t.t. un palēnām tas notiek. Visa pasaule, kas viņam ir apkārt, ūdens, gaisma, grāmatu lasīšana datōrā un papīrā, mājas, ielas, sabiedriskie transporti, līdzcilvēki un nejaušie pilsētas dzīvnieki, zvaigžņotā debess virs mums etc. lēnām pārstāj būt kaut kas pats par sevi saprotams, kurā tā vnk dzīvot; tā vietā nāk aizvien skrupulozāki jautājumi un aizvien vairāk stāstu par to, kas ir kas, kāpēc tas tā ir, ko tas nozīmē un ko tas maksā (ne tikai Ls/m³ nozīmē). Nedaudz tāds kā kolonizēšanas process, civilizēt mazo cilvēku, kurš vēl nezina. un pie sevis domāju, ka mūža beigās varbūt arī nebūs žēl pārstāt šo cilvecisko dzīvi |
|