|
Apr. 16th, 2011|10:25 am |
es nesaprotu to gazōna pļaušanu. drošvien kkas no tām sviestainajām "estētiskajām normām" a ļa vīriem nēsāt baltas zeķes ir nestilīgi. Tāpat arī tie pašrocīgi ierīkotie "dārzi", kuri acij ir tīkami, bet visādi citādi ir diezgan bezjēdzīgi, jo nepilda nevienu citu funkciju kā vien "izskatīties smuki" reizēm vēl piedevām ierobežojot brīvu pārvietošanos pa teritoriju, jo tur tai samniecei tieši karaliskā petūnija saziedējusi un tāpēc pat elpot vai pat skatīties tajā virzienā nedrīkst.
Vai ir kkāds normatīvs nolikums, ka tie gazōni jāpļauj (man nav jausmas)?
Ja man būtu māja ar piemājas dārza teritoriju, ļautu tur nafig pļavai augt. Vai pat sasētu kādus rudzus. Iedomā, piemēram, Teika vai Mežaparks un tur ap māju viļņo rudzu lauks nē, lauciņš. man šķiet diezgan šarmanti :D
Bet, tā kā man nav mājas un vēl piedevām ne Teikā, ne Mežaparkā (un pat Šosciemā nē), tad es te tagad apceru, ko varētu iesākt ar visai vienmuļo flōru pie savas ķieģeļu piecstāvenes Pļavnieku pievārtē. Esmu novērojusi, ka ārvalstīs - arī tajās, kur nebūt nav siltāks, kā te - dzīves kvalitāti uzlabo arī flōras daudzveidība publiskajā telpā, nu, tur ziedoši smaržīgi krūmi un visvisādi jocīgu lapu vīteņaugi ap un pie sētām etc. Visi mani centieni ieaudzināt semi-publiskās telpās kādus nebūt daiļaugus beidzas ar to anonīmu izrakšanu rudenī, tamdēļ šogad man ir viltīgs plāns (Boldrika manierē), ka varētu vnk randomā izsēt visvisādas sēklas. Tā kā tagad ir dilemma, vai tiešām uzreiz aš no sava stāva loga pabārstīties (putniem par prieku, haha!) un tālāk paļauties uz dabu un darvinismu, vai arī kko sadiedzēt kastītēs, ko pēcāk nakts aizsegā zemē sabakstīt (laicīgi jau izsekojot pļaušanas režīmu). |
|