| paši pūta, paši dega |
Feb. 28th, 2011|07:00 am |
The Train. Filma, kas sākas it kā par mākslu, īpaši tās "deģenerēto" daļu okupētajā Francijā un turpinās/beidzas kā politiski iekrāsota dēku filma ar dzelzceļu galvenajā lomā. man jau patika, kvalitatīva izklaide.
abet oskari.. oskari. Mana mīlestība uz tiem sāka plēnēt tajā gadā, kad ļoti neuzkrītoši daudzdaudz afroamerikāņu (šis ir pareizs vārds?) pēkšņi dabūja statuetītes, tā, it kā pēkšņi visi talantu būtu iemantojuši (tādā nozīmē, ka tas visu laiku tur jau ir bijis) un ik pa brīdim rodas tāds neizdzēšams iespaids, ka līdz ar nodevu kīnō tiek maksāta arī nodeva visādiem citādiem dzīves un sadzīves aspektiem, kam ar kīnō tāds attālāks sakars. Lai gan no otras puses - tā ir ASV kinō balva, līdz ar ko visai lokāls (pat ja resursu ziņā milzīgs) pasākums un kamdēļ gan domāt, ka tas piedāvās kādas neapstrīdamas vērtības mūžībā? Tāpat kā domāt, ka bankas ir iestādes, kas nesavtīgi nododas individuālo klientu labklājības celšanai. haha. Laikam tā ir postpadomju cilvēku ticība utōpiskajam (labajam). |
|