|
Jan. 20th, 2011|03:50 pm |
tātad, eku ir naktsmūzikas īstā daļa:
iedomā, ņem tāds Verners Hercōgs un aiziet uz WInter&Winter un saka, āreče, man te divas filmas nāk augšā (The wild blue yonder un The white diamond), muzīciņ vajag noformējumam, jūs džeki tā labāk muzīkas scēnu zināt, moš varat man kko feinu piespēlēt? un piespēlē ar! komplektiņu, kādu citādāk i prātā ļaužiem neienāktu sakomplektēt. un viss kopā iznāk total success
Hendelis, Reijsegers, Requiem for a dying planet, Dank sei dir gott
jāatzīst, ka, šķiet, kļūst skaidrāks, kas un kāpēc man patīk. Laswela "Imaginary Cuba" skaņdarbs (Loungin with F.E.), kuru klausoties ir tāda sajūta, ka sēdi džungļos un cauri bušiņu lapotnei veries uz kādu koloniālisma laika fazendu, kurā rit saviesīgs vakars, lustru gaismas un klavieru mūzika, čalas. tāda being in two places at the same time sajūta. primordinālais ar civilizēto kopā. fascinējoši. te tas pats |
|