|
Jan. 14th, 2011|09:40 pm |
tātad, ir beibe, kura ir uztaisījusi semantiski pizģec piesātinātu konceptu par tēmu "Mitōze" un "Simbiōze" dizaina produkcijai. nu, tur ir kultūrcitātiņi un visādi kulturāli pigori, (sistēm) bioloģija, DNS un poētika. rezultāts varbūt postpadomju valstij, kurā visvisāda formāla muhļīšanās ar māliem jau stāv aknās no PSRS laikiem, nešķiet nekas īpašs (jo īpaša ir Starka suluspiede, iegādājama mc²) un koncepti vispār nenozīmē neko (ja nu vienīgi apvainojumu, tu ko, mani par resnu nosauci?), bet, nu, beibe savā valstī un starptautiskā reģionā par šo konceptu un realizāciju saņem 2 būtiskas balvas neatejot no kases.
pa to laiku Latvijā cilvēks, kura statuss paredz gandrīz vai augstāko iespējamo pozīciju attiecīgajā darbības jomā, raksta: "neko nesapratu par to [koncepts], attēlā izskatās parasta spēle ar formu, kam rezultāts apšaubāms dekoratīvs hibrīds".
visa šī pasākuma skumjākā un smieklīgākā daļa ir nevis tas, ka profesionālis, kura rokās ir vara, sniedz neadekvātu novērtējumu, bet gan apstāklis, ka šāds novērtējums ir personiska aizvainojuma un dusmu vadīts, kas vēl piedevām ir vērsts nevis pret nabaga ārtistu, bet gan pret cilvēku, kas piedāvā šo materiālu par ārtistu. tā nu mēs te airējamies savā profesionālisma dīķī
(un īstenībā tas viss tikai tāpēc, ka cilvēks gaida sadarbību un kolektīvu izlemšanu kolektīvās lietās, abet citi cilvēki gaida piebeigtu marmōra kluci, ko bez bažām un atbildības padod tālāk. te mēs par strādāšanas metōdēm, kas, protams, cita tēma) |
|