|
Jan. 7th, 2011|04:10 pm |
dotajā rakstā minētie argumenti tiešām ir jēdzīgi; autora prāt visreālākā zoo funkcija ir apdraudēto dzīvnieku pavairošana ar mērķi palaist atpakaļ dabā un "pēdējo no sugas dzīvnieku uzturēšana" un tikai pēc tam - izglītojošā funkcija.
Tomēr, dzīvniekus ir iespējams pavairot/ uzturēt arī tos neizstādot publiskai apskatei - piem., daudzas laboratorijas, kas nebūt nav zoodārzi nodarbojas ar abinieku pavairošanu un reintrodukciju. Šajā brīdī, man šķiet svarīgi sabiedrību ne tikai informēt par notiekošo, bet arī demonstrēt kādi tad ir šie apdraudētie dzīvnieki; pretējā gadījumā sabiedrībā rastos maldīgs priekšstats par dabā notiekošo, pie tam, jo naudu tak dod valsts, publiskie fondi utm. - tātad, sabiedrību ir jāinformē un visērtāk to darīt caur jau eksistējošu kantori Zoo.
Jautājums par dzīvnieku ciešanām esot nebrīvē ir plašu diskusiju vērts, pirmais risinājums, kas ienāca prātā - varbūt sagrupējam visus dzīvniekus tādos kas acīmredzami cieš (tie varētu būt zīdītāji un putni) un tādos, kuru ciešanas nav novērojamas vai neeksistē principā (rāpuļi, abinieki, kukaiņi, zivis, sūkļi, adatādaiņi utml.); ko darīt tālāk - man nav padoma - rezultātā varētu rasties "zoo ieteicamo dzīvnieku saraksts" un otrs saraksts - "dzīvnieki no kuru turēšanas nebrīvē ētisku apsvērumu dēļ būtu jāatturas". |
|