| vara, godkāre, solidaritāte |
Nov. 14th, 2010|11:44 am |
rītā viena eventuāla tikšanās, jānāk ar ierosinājumiem kabatā. Mans pirmais ierosinājums būtu tikt pie kāda vīrišķa komandā, vēlams pat diviem vai trijiem, citādāk izskatās visai, hmmm, kaut kā... es pat zinu, ko un kā varētu paaicināt, bet, problēma parasti ir sekojošajos apstākļos:
1) neiesaistīšanās ar pilnu atdevi. no visiem tiem, ko iedomājos, šaubos, vai kāds vispār piekritīs vai arī, ja piekritīs, tad sāks buksēt tajā brīdī, kad no breinstorminga būs jāpāriet darīšanā. padomus dot visi gudri, a rokas smērēt gan nē..
2) kaut kā sanācis tā, ka vīrieškārtas ļaudis "visu zina labāk", līdz ar ko sadarbība ir iespējama, ja cauri iet viņu un tikai viņu ideja statiskā un nemainītā veidā, ne pa labi ne pa kreisi, visu vai neko. un tas ir baigi egoistiski pie bieži vien visai haotiskajiem apstākļiem, kas tomēr prasa reakciju un spontanitāti un piemērošanos etc.
3) kaut kā sanācis tā, ka vīrieškārtas ļaudis sanāk baigās drāmas karalienes, jo kritika vai ierosinājumi etc. ir jāizsaka es neznu kādā formā, jo gandrīz jebkas tiek uztverts kā autoritātes un spēju apšaubījums un ejam pie punkta 2. un 1.
tb. es labprāt gribētu redzēt puišus tajā kompānijā, bet tie, kas ir spējīgi kko izdarīt, no apkārtējiem pieprasa izturēšanos kā pret jēlām olām un vispār varoņiem - un ir baigi apgrūtinoši paralēli tiešajiem uzdevumiem domāt par kkādām šādām lietām; bet tie, kuriem nav šīs privātās sūdu dimensijas, nav arī īpaši rosinoši un der lielākoties tehniskajiem darbiem un statista lomai svinīgajā vīniedzeršanā.
līdz ar ko, emmm, es nezinu
bet mēģināt vajadzētu |
|