| Panofskis un Gombrihs berzē rociņas... |
Nov. 3rd, 2010|03:10 pm |
jau sensensen kā biju atmetusi savu ieradumu aizņemties no bibliotēkām grāmatas nereģistrējot tās (visasvisas ir atgrieztas pēc tam vietā), kā arī ar pildspalvas palīdzību neuzkrītoši izplucināt no preses u.c. īslaicīgajiem medijiem man interesējošo stafu. gadi padsmit jau kā.
BET te nu es atkal esmu. mierinu sevi ar domu, ka biblene nelatviešu (tb. pārticīga), preses materiāls populārs un pieejams, kā arī izmērs man interesējošajam stafam neliels, līdz ar ko neatturēju sevi un piesavinājos mesmerising attēlu:
ievērtējiet, ja, mākslas vēsture nevaid mirusi, batālijas un viskas tāds, šis pagrieziens, skatiens, enerģētikas brīdis; veids, kā drošībnieks ir apskāvis viņa bicepsu (uz pirksta laulības riņķis, tātad, viņam ir ko zaudēt), cik virtuōzi un šķietami viegli otra roka pietur locītavu, atliektie pirksti un saspringušie muskuļi apakšdelmā. Un, protams, visam pāri, nevar saprast, vai akcijas mērķtiecīgs dalībnieks vai tas attēla kreisajā malā tiešām ir tāds un tas, kāds un kas tas ir. |
|
