|
Oct. 31st, 2010|09:41 pm |
tas bija tik mīļi, kad blakus uz nenormāli auksta dzelzs soliņa piesēdās bomzis un, uzzinājis, ka nerunājam viņvalodiski, raitā angļu mēlē paziņoja, ka mums nevajagot satraukties, jo viņš, lai arī izskatās pēc draudīga bomža, neesot noskatījis mūsu pc (kuru tobrīd plenērā bakstījām) un nedarīšot mums pāri. pēc tam viņš izdzēra pāris aliņus, kārtīgi aizstaigājot līdz miskastei un izmetot bundžiņas, pa ceļam vēl salasot un izmetot ārā sasisto pudeļu lauskas, ap kurām knakstījās baloži un pīles.
un šī filma ir ļoti jauka. Nekas grandiōzs vai ģeniāls (lai gan intrō noteiktā kondīcijā skatīts raisa Antikrista prelūdijai piedienīgas emocijas), bet man patika 3 lietu dēļ:
1) mītiskā struktūra un piemīlīgi postmoderni realitātes ie-pārrāvumi
2) mīlestība; tāda, kuras vienīgās dēļ ir vērts apgrūtināties ar pretējo dzimumu
3) vairs neatceros, bet trešais arī vēl bija :D |
|