| par siekstu un kauna stabu atjaunošanu |
Sep. 11th, 2010|11:32 am |
tātad, slimnīcā te viens attāls rada gabals nonācis. ar infarktu un daļēju paralīzi. un ko tu iedomājies, ja vakar viņa tiešākie radinieki varēja sēdēt pie vīra cik uziet un māsiņa norādīja, ka šodien varot nākt kaut no 8 rītā, tad šīs dienas rītā no Latvjas vidienes atkratījušos likumīgo lauleni cita dežūrējošā māsa pie pacienta ielaida uz īsu brīdi, noplēšot piečuku par šo 'medicīnisko manipulāciju' (tiesa, kad ir jāapkopj šis rīcībnespējīgais vājnieks, tad gan māsa mīļuprāt laiž visus iekšā un pati ne ausi neklapē par sūkļiem un pamperiem etc.).
protams, tā nav mana daļa un arī ļaudis, kad viņu nearest and dearest pēkšņi nokļūst tādā situācijā, nespēj adekvāti reaģēt, bet, nu, ja tā būtu mana daļa, tad es šo māsiņu aiz matiem pa nodaļu izvazātu, uzmodinot visus guļošos un jau mirušos, plus vēl kādu mēnesi pavadītu pie slimnīcas galvenās ieejas ikvienam iekšā nākošajam aģitējot par šo konkrēto personu kā negodīgu - līdz ar to: nicināmu - ''medicīnas darbinieku', no kuras pakalpojumiem izvairīties, vai kuru izpildi pastiprināti uzraudzīt, nedodot nekādas atlaides.
es tiešām nesaprotu: 1) ja darba apstākļi neapmierina, tad kamdēļ nenomainīt darbu vai nemeklēt iespēju uzlabot apstākļus, 2) kāpēc medicīnas personāls savas profesionālās vides problēmas risina, nevis par ķīlniekiem - ar skalpeli pie rīkles - paņemot pacientus, bet gan valdību un atbildīgos ministriju,aģentūru etc. personāžus.
(protams, koka otrs gals ir visi tie ļaudis, kas izvēlas to piečuku iedot, bet ne par to šoreiz runa..) |
|