|
Aug. 11th, 2010|11:15 am |
|
un es biju aizmirsusi, cik Vaškevičam ir drausmīgas kājas. Stāv tāds cilvēciņš pie mencendorfa nama, viss līks un greizs un es ar savām slikti redzošajām acīm samanu 'kropli' un jau domāju, kur likt acis, kad būs jāiet garām, nu, vai virsū vai prom vai kā, lai neaizvainotu dieva dotu dvēselīti, sāku jau bīties, ka moš viņš man naudu kļaņčīs, vecrīga kā nekā... A eju tuvāk un tur vnk Sports zilā kreklā un stabulītēs (pizģecs pie šitādas miesas komplektācijas uzvilkt šaurstaru bikses), stāv kā modele, atspiedies uz vienas kājas, otru izvirzot uz sāniem un priekšu. Vien ar to starpību, ka šīs kājas ir tādas, it kā jams no amerikas uz mucas būtu braucis; a perfect circular "O", līdz ar ko kopējā kompozīcija, kas tur izveidojas, ir kaut kas prātam neaptverams (varētu būt ģeometrijas kursa darbs RTU, piemēram). Man ne pārāk uzkrītoši, bet ļoti patiesīgi izspruka "obļa" izsauciens, jo pēdējo reizi tiku viņa plakano pakaļiņu un tizlās kājelītes redzējusi sev deguna augstumā kāpjam uz Ams->Rix trapa, bet apziņa šo pārdzīvojumu kaut kā bija paguvusi izspiest no atmiņu krātuvēm... |
|