|
Aug. 11th, 2010|11:00 am |
Tātad filma "Kingdom of heaven". Tiem, kuriem patīk kostīmdrāmas var veciem un tipa, cēliem/skaistiem laikiem. episka. un kā jau visas episkas popfilmas - banāla. Nabaga orlando blūms kā parasti netiek ārā no sava lovelasa tēla - filmā parādās flautu mūzikas pavadībā, skatoties uz četrrāpus dārzeņvagā strādājošu grūtnieci; pēdējā aina - jutekliski glāsta plaukstošos cigoriņu ziedus, kamēr atgriežas mūža otrā sieviete. es nezinu, es viņa vietā aiz kauna zemē ielīstu šitādās ainās filmējoties :DD Taču ļoti spilgts aktieru sastāvs (ōōōo, pat mans dārgais David Thewlis izspēlējas glauni) un reizēm arī diezgan cīši teksti, nevis blablabla banālās šļuras, kuras klausoties ausis jāspiež ciet un jāīd, bet vnk kvalitatīvs banaļniks, piem.:
i am what i am. someone has to be.
I put no stock in religion. By the word religion I have seen the lunacy of fanatics of every denomination be called the will of god. I have seen too much religion in the eyes of too many murderers. Holiness is in right action, and courage on behalf of those who cannot defend themselves, and goodness. What god desires is here [points to head] and here [points to heart] and what you decide to do every day, you will be a good man - or not.
vienu vārdu sakot - Ridlijs Skots ir viens no amīšu popa dieviem, līdz ar ko izklaide garantēta. Ne pārāk izaicinoša (varbūt vien čīzī stafa izturēšanas ziņā), bet neapgrūtinoši izklaidējoša tas gan |
|