| lohi |
Aug. 4th, 2010|12:59 pm |
|
zvanu mamā, tiek nolikts telefons. zvanu brīdi vēlāk - izslēgts. izrādās mamā telefonu vispār 'pazaudējusi'. Protams, ka 'atradējam' ir nenormāli grūti piespiest podziņu un uzzvanīt pēdējam lietotajam numuram un paziņott par atrasto mantu. Es saprotu, ka, piemēram, 100latnieku banknošu paciņai varētu būt grūtāk atrast īpašnieku un tur varētu rasties dilemma, dot policijai par tiem atradēja % pretī vai paturēt visu sev, taču telefons - un nebūt ne glauns, ļoti primitīvs, tā, lai oldskūl paaudze varētu to bez mokām lietot - nu, kamōn! tur taču ar rokām no dirsas jābūt vai ar divpirktu pierīti, lai nespētu izdomāt, kā nodot īpašniekam. Vismaz tajā pašā rajonā man ir nācies 2 tādus aparātus operatīvi nogādāt to saimniekiem atpakaļ. un tas nebūt nav grūti. visādi citādi - lai nopūst nagi un ausī iesprāgst baterija tam, kurš 'atradējs'.. |
|