|
Aug. 3rd, 2010|11:42 am |
Līdzīgi kā ar antikristu esmu totāli uzsēdusies uz Le pont des arts; izņemot pāris totāli leimas epizodes, tā ir viena no fantastiskākajām filmām (protams, ļoti personiski), ko esmu redzējusi
tamdēļ ar interesi lasu vecās recenzijas.
piemērs nr.1
piemērs nr.2
un kas pats dumākais, ka Ņujorkera (tipa: autoritātes) recenzija ir tik absolūts sūds, ne tikai neko nepievieno, bet pat greizi attēlo to, kas ir (uz tā fōna varbūt pat varētu sākt mīlēt Ditu Rietumu va Viktoru Freibergu). Otra trupretī ir perfekta, noformulēja visas manas intuīcijas, kuras neprognozētas pirmskatīšanās laikā mani tik mulsinoši pārņēma.
vecs treileris |
|