|
Jul. 14th, 2010|12:38 am |
Dienas ciešanas:
Krogā aizmirsu savu Nurijeva grāmatu. Un biju tikusi vēl tikai līdz trešdaļai (līdz pirmajam no trim bilžu iestarpinājumiem), proti, līdz Fonteinai un Žizeles brīdim, kad viņš kļūst slavens (linkā btw redzama runājam ninete de valuā. Ar grāmatā iespiestajiem vārdiem!!!).
Līdz tam sirdi plosošais mirklis Parīzes lidostā, kur 23 gadus vecais N. uzzina, ka viņš nevis brauks tālāk uz izrādēm Londonā, bet atpakaļ uz Maskavu bez iespējas jelkad izbraukt no PSRS ever again. un franču draugi, kas ir tik lieli draugi, ka no visa pavadītāju pulka tikai viena vienīga sieviete saņēmās un nodarīja tā, ka N. bija tikai jāspēj izvairīties no KGB uzraugu tvēriena lidostas uzgaidāmajā telpā un jānokļūst līdz gaidošajam žandarmam ar viņam dzirdami izteiktu "lūdzu politisko patvērumu jūsu valstī".
Un Avedona fotosesija, kurā N. ir ne tikai kails, bet dejas laikā arī ereģēts, tā, it kā [citēts pēc atmiņas] viņš dejotu ar ikkatru savu ķermeņa daļu.
Un smieklīgais paragrāfs par Alēna Delōna un Romijas Šneideres agrīnajiem teātriem, kur AD neesot bijis itin nekāda dzīvās skatuves talanta, taču tāds arī neesot bijis vajadzīgs, jo visas grāfienes un citas kultivētās madāmas esot nākušas pūst un elst par viņa daiļo vaigu un šķelmīgo smaidu.
un daudz, daudz visa kā cita, emōcijās vairāk, nekā notikumu faktos (lai arī tajos).
gorje oi gorje! |
|