|
Jun. 29th, 2010|10:36 pm |
tātad, esmu atklājusi peldēšanās sezōnu. Necaurredzamā, suņu spalvām pārpildītā ūdenstilpnē, kuras krastos piebrauc taksis, no kura izkrīt 3 pālī un plavku vietās parastās apenēs esoši urlas, no kuriem vienam ir ieģipsēta kāja, tāpēc otri divi mēģina viņu nest, klupdami krizdami viens otram virsū, ieripinoties žagaru kaudzē un aplipuši ar smiltīm un žagariem viņi to nabaga bēdubrāli tomēr aizstibī līdz čilauta zōnai un visi draudzīgi kopā izrubījas ar degošām pīpēm zobos. visādi visādi muskuļoti garkrānu urlas un šmaras. Virs pastorālās ainiņas elektrības vados kā pauti karājās ar smiltīm piepildītas un augšā uzmestas zeķes dažādu mazgājuma pakāpju toņos. Mentu patruļmašīna piebremzēja un brīdī, kad es aveņu krūmājā pārģērbos (otro kārtu, tiesa, pirmo biju paguvusi jau nomainīt) palēnināti noripoja garām, nekaunīgi lūrot un pat negrasoties novērties. Vienīgais prieks bija pretējā krasta skats - apzaļumojumi mālainā ūdens krastā pret pelēkzilajām debesīm un pīļu ģimene gluži kā no 17.gs. holandiešiem. pilnīgi neticami, ka es jums saku!!! Pat pretējā krastā uz deķīšiem izsēdušies piknikotāji izskatījās kā no Dejeuner sur l'herbes (tiesa, visdrīzākais, ka tie vnk bija saules brāļi un alibabas laupītāji, kas dalīja šīs dienas zanačku).
apakaļ gāju caur jaunā projekta dzīvojamo rajōniņu un tā arī bija kaut kāda laika mašīna. trīs un četru stāvu mājiņas ar lodžijām un balkōnīšiem, uz kuriem atpūtas krēsli un koki lielos māla podos, pa starpu tiltiņi pār ūdensrožu ūdeņiem, eleganti iekārtoti rotaļlaukumi. uz saulrieta fōna pilnīgs Miami Vice (nu, vai vismaz Dzintari/Majori). |
|