atvaļinājum, kur tu esi? |
[Jul. 25th, 2016|09:03 am] |
Kā jūs tiekat galā ar dzīves intensitāti? Man te vienu brīdi visgarlaicīgākās sarunas visgarlaicīgākajā kompānijā, bezjēdzīgi tērē laiku un jūc prātā, bet vienlaicīgi arī ziedainas pļavas, smaržu pilns salds, salds vējš, ūdens ritmiska skalošanās ar absolūtas harmonijas un laimes sajūtu; vai sēdi kino un nespēj pārdzīvot, kādu sūdu tur rāda, kādu sūdu vispār tā visa vide - resursu tērēšana vispārākajā pakāpē, ko varētu pielietot lietderīgāk - bīda iekšā, taču vienlaicīgi ir arī atsevišķi aktieri, kuru spēle ir prātam neaptverami lieliska, pilnīgs magic. Nelaipni un rupji cilvēki publiskajā telpā apkārt, un bērniņš pie rokas, kurš ar aizkustinoši naivu un rūpjpilnu sejas izteiksmi atzīstas, ka viņa lielākā sirds vēlēšanās ir, lai autobusā sēžot, kājas sniegtos līdz grīdai. Tā šūpošanās starp spektra pretējiem galiem ir sensora pārslodze, sistēma uzkaras un apstājas. |
|
|