| Savu lodi nedzird. |
[May. 10th, 2016|09:51 am] |
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu ekspozīcijā bijušajās LU VFF telpās ir viens brīnišķīgs kaktiņš, kas ir veltīts Latvijas Republikas prezidentiem. Visā vienlaidu prezidentu rindā Kārļa Ulmaņa bilde ir nodalīta ne gluži ar ko būtisku, bet gan ar neuzkrītošu fōna grafisko elementu. It kā prezidents. It kā ne gluži demokrātiski ievēlēts.
Šogad, aprīļa sākumā latvijas Kara muzejs rīkoja publisku diskusiju. Saistīto jomu speciālistu aprindās šī iniciatīva izpelnījās - kā jau parasti jebkurā gadījumā - diametriāli pretējas reakcijas: sākot no apsveikumiem par uzdrošināšanos publiski cilāt šādus neērtus jautājumus līdz par pārmetumiem, ka šādējādi vēstures speciālisti liek trumpjus krievu rokās.
Vai atminaties, kā pāris gadus atpakaļ cilvēki šausminājās par to, kā Krievijā tiek "nozombēti" cilvēki? Ņemot vērā pēdējā gada politisko un sabiedrisko (domu) virzību Latvijā, domāju, ka arī paši varam mierīgi pamēģināt reģistrēt, kā tas ir. Ulmanis mūsu sirdīs. |
|
|