| |
[Jun. 17th, 2015|10:47 am] |
|
šodien uz darbu atgādāja priekšmetu, kurš, ja leģenda ir patiesa, vispār ir gadsimta atradums. Bet ar tām leģendām un leģendu stāstītājiem, jūs paši zināt kā, atmiņa ir maita. Arī baterijas nosēdušās izvilkt pīpi un lupu un doties noziegumam pa pēdām. Tā vietā sakrāmēšu savus vīzējamo, zīmogojamo, parakstāmo papīru kalnus un no 11:00 - 18:00 bīdīšu tos no galda viena gala uz otru. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2015|09:20 pm] |
|
nozagām dienas atlikušo daļu un pēc-darba stundu sīknaudu izmainījām zelta stienī. Tb., braucot ar sabtransu izkāpām nevis pusceļā, kur mājas, bet sazvērnieciski atpūtnieciski turpinājām sēdēt pēdējā rindā līdz pat pašam maršurta galapunktam ezerā. Rēns, dzestrs novakars, rāms ezers, šalkoņa, kāda mēdz būt tikai tad, kad vējš pūš skujukokos, un neviena cilvēka. E pliks dauzījās apkārt pa smiltīm, skrajo meželi un ūdeni, pilnīgi nodarbināts un iejuties - daba ir vislabākā rotaļlieta. Man savukārt pirmo reizi mūžā tā līdz kaulam iekārojās pabūt vasarnīcā (tajā koka, jūrmalnieciskajā, ar verandu, muslīna baltiem aizkariem un porcelāna traukiem bufetē). |
|
|