| |
[May. 9th, 2015|06:16 pm] |
palēnām sāk ienākties visādi māmiņdienas apsveikumi. Ko tik drūmi, ļaudis? Panti, kas tiek bīdīti māmiņu virzienā par sūru, smagu, nenovērtētu mātes likteni, kas, kā jau sievietei pienākas, esot mīlēt un ciest un tikai pie kapa saņemt kādu asariņu un novēlotu pateicības vārdu; klausos, lasu un nespēju identificēties. Vai es nepareiza māte, vai? Bērnkopība vismaz manā dzīvē ir ļoti aizraujoša. grūta, nogurdinoša, neparedzama, pārsteidzoša, interesanta, kruta, nenovērtējama, neatkārtojama etc. gribētos, lai būtu vairāk laika to piedzīvot. Jāsāk domāt, ka esmu egoiste vai prātā infantila - baudīt tusiņu ar mazpilsoni, negaidīt no viņa neko pretī un kolektīvi sastrādāt kompostā to, kas rada sūrumu un smagumu.
Sveicieni māmiņām, krustmāmiņām, tantēm, māsīcām, draudzenēm, kaimiņienēm un vispār jebkurai!
Pankroka ōmīte darbā Ņujorkā.
 |
|
|