| |
[Mar. 17th, 2014|09:13 am] |
|
Eu, kadam nav parnesajama izmera stradajoss skeneris, ko es varetu aiznemties uz so nedelu? |
|
|
| Cochon culturel |
[Mar. 17th, 2014|11:36 pm] |
Kaut kā miera laikos kaismīgāki kļūst stāsti par mākslas un politikas ciešo skāvienu, kurš tur kuru baļķi cik dikti nesis - jo mierīgāki laiki, jo pamatīgāk nesis. Mākslas vēstures apgūšana vispār var radīt priekšstatu, ka 20.gs. pirmajā pusē visas būtiskās cīņas uz politiskās vēstures/ģeogrāfijas skatuves modernisma mākslinieki kailām rokām, degošām sirdīm veni paši izcīnījuši..
Bet, piemēram, Ukrainas konflikts un, cik nozīmīga ir kultūra (māksla) tajā? Kas tur šobrīd bijis: maidanā klavieres spēlējošs protestētājs, zviedru sacerēta peršiņa, kas labi ierakstās ukrainas lietā, buntīte ar karikatūrām, mēmiem, ru propagandas runu pārmešanās uz kultūrvestures lauciņu "ARTEKs ir MŪSU!!!!11"
Tik vien jaunrades. pffft.
Nu, labi, protams, Manifesta un ko ar to iesākt, jo 10gadu jubilejas izlaidums un vēl piedevām Ermitāžā. Sportisti savu testu gāja ar Soču Olimpiskajām (FIFA vel procesā, lol), gara gaismas nesēji savu "radikālismu" vai morālo haigraundu varēs notestēt Pēterburgas Manifestā. Pagaidām jautājuma uzdošana "brauksi?" galeristos u.c. izsauc labākajā gadījumā poker-face, bet gana bieži arī kkādu neadekvātu aizvainojumu un agresiju. Krievu kultūras centra Parīzē izveides menedžetājs - francūzis - vispār eksplodēja, kad tika paķircināts par 'vakariņošanu ar princesēm Maskavā pēc grūtas un auglīgas darba dienas'. Manifesta 10 |
|
|