| |
[Nov. 30th, 2013|12:15 pm] |
starp citu, ja lasīt Privāto dzīvi vai vakara ziņas nav gana cēli, varat ieplānot aizdošanos un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju jeb tā Beļcovas-Sutas struktūrvienību (Elizabetes iela, gandrīz Brīvības stūris). Tur sirdi plosoša izstādīte par lielisko pāri "Aleksandra Beļcova un Romans Suta" un viņu stūrīšiem, kuri kopā veido nevis mīlas trīs-, bet gan četr-stūri. 5.decembrī tur būšot papildus lekcija par citiem tā laika kultūras darbiniekiem un viņu savstarpējām konstelācijām.
man, piemēram, ļoti interesē šī tēma, jo skaidrs, ka visādi ļautiņi, kuriem nekas nav svēts (ārtisti u.c. liberasti), ikdienas dzīve var ritēt nedaudz citādākā režīmā. Brīvības priekšnosacījumi un sekas blablabla. Tāpēc vienmēr ir interesanti, kā tas tiek prezentēts "no malas". Diemžēl pārāk bieži "no malas" prezentācija izdodas bezbožna garlaicīga. piemēram, mana traumatiskākā pieredze ir Sartra un Bovuāras attiecību pastāstiņš, kas ir tāda dročīšana uz "ak, dievs, cik šausmīgi!!!!!11" un Sartra/Bovuāras vietā tur varētu būt arī aņa un toņa, jo nekas ar minēto grāmatu un "pētījumu" šo divu domātāju domas saturam netiek nedz pievienots, nedz atņemts. Tādā ziņā ar ko, kad un kādās pōzās viņi pisās, mani gluži neinteresē, peepingtoms manī snauž... Nē, nu, varbūt kādiem citiem lasītājiem tādas grāmatiņas var noderēt kā masturbatory tales, bet man šķiet, ja 50 šeids of grei tiek bakstīts par īstām, reālām personām, tad viņu dienām tomēr būtu jāiet kaut kādā sazobē ar darbiem. Lūk, iešu skatīties izstādi un varbūt pat paklausīšos priekšlasījumu. |
|
|