| |
[Sep. 16th, 2013|11:17 am] |
|
Tas stavoklis, kad viss patik un nepatik vienlaicigi. |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2013|09:41 pm] |
Veel naaks piektaais gads.
Jeb russobalt vagonrupnica riga, kartejas ekonomiskas krizes laika 1896/97 gadu beidz ar pelnu vairak neka miljona apmera. Pelnja sadalita interesanta veida, kur mana milaka sadala ir darbinieku pensiju fonda iemaksatie 7 500 rubli un tam preti 28 000 rublu beru izdevumiem darbinieku naves gadijuma.
8 500 labdaribai, 13 000 darbinieku gimenu palidzibas fonda u.tml.
Talak 600 000 akcionariem dividendes, 88 886 bonusi vadibai par labu darbu, 110 000 fonda "neparedzetam akcionaru vajadzibam" u.t.t.
(piebilde, stradnieku un darbinieku svarstijas ap 2 000, 'vadiba' jeb akcionari ~ 10)
Viens I klases vagons, starp citu, maksaja 15 700 rublu. I/II klases 15 135, II klases 14 270. Cenu starpiba nav tik ieverojama, ka starp III klases vagoniem, tacu starpiba ir, protams, apdares materialos (zids iepretim vadmalai, riekstkoks iepretim priedei u.tml.) un, kas interesantak, visadas norades un organizejosos uzrakstos, sledzenes, kas pasazieriem, atskiriba no I klases, nav pieejamas un ir tikai konduktoru parzina. par tiem uzrakstiem, nez, I klase cilveki staveja arpus jebkadam skirojosam iedalam, vai ari kontrole bija iekseja, tip, zini, kas tu esi un zini savu vietu un viens otru uzrauga, lai neizkristu no "I klases ramja".. |
|
|