| pa visu RD savācās 30 donori.. |
[Jul. 24th, 2013|09:56 pm] |
izrādās, ka ar visiem saviem pīrsingiem I, pīrsingiem II, III un CL, grūtniecībām, vakcinācijām, analogajām zobhigiēnām, vairogdziedzeriem u.tml., pēdējais ieraksts par donorēšanu manā asinsonōru superkartē bija 10 gadus atpakaļ!!! wow, ņemot vērā, ka ļoti cītīgi gaidīju 18. jubileju, lai varētu nodot asinis un tikpat cītīgi katru otro mēnesi tās arī nodevu (puikas var līksmot, viņi drīkst biežāk, līdz ar ko gadā sakrājas divreiz vairāk pusdiennaudu trīslatnieki un pie atvaļinājuma pieskaitāmās brīvās dienas, nekā meitukiem..)
Beigu beigās izrādās, ka būt par donōru nav nemaz tik vienkārši, kā varētu šķist, lai gan, ja anketā noklusē (vai nevilšus neiedomājas, nezina), tad ir visai vienkārši un jāiztur tikai svara, asinsspiediena, hemoglobīna, glikozes un pēcāk HIV/STS/hepatīta tests).
p.s. Patīkamā kārtā tas, ko dažās vietās sauc kā "pretdabisku dzimumaktu", donoru anketā ir formulēts kā "dzimumuzvedība, kas rada risku inficēties ar infekcijas slimībām, ko pārnes ar asinīm".
p.p.s.tāpat arī uzzināju, ka papucītim nav jāiet taisīt paterinitātes tests, ja bebim asinsgrupa ir citādāka, nekā māmiņai un tētiņam, jo kā teica medbrālītis: "asinis tā ir viena ļoti interesanta lieta, vēl pētāma un pētāma".. kkā laikam skolā biju palaidusi garām grupu un rēzusfaktoru komplektēšanās tabeli..
p.p.p.s. tagad, ja nodod asinis regulāri, tad līdz ar ierastajām 'pateicībām' (jo donorēšana vēl joprojām ir brīvprātīga bezmaksas padarīšana) VADC izsniedz "privilēģiju karti", ar kuru pa lēto var iet uz visādiem sporta klubiem, kultūras iestādēm, medicīnas iestādēm, braukt ar taksi un dabūt auto apkopi. meloč no prijatno.
upd.: pēc boženas atgādinājuma, asinis var nodot arī pa tiešo slimnīcās, neejot caur VADC. |
|
|
| |
[Jul. 24th, 2013|10:57 pm] |
no citām mājsaimniecības ziņām esmu patīkami pārsteigta, ka beidzot ir parādījies rabarberu saldējums. pat virāku uzņēmumu izildījumā! Tas ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem saldējumiem, kā arī pirmais, kura pagatavošanu apguvu, lauzījoties iekš pavārmākslas saldā gala. Nodegustējusi vēl neesmu, bet prieks liels, jo tas nozīmē, ka nākamais solis, cerams, būs arī vijolīšu saldējuma ievazāšanās vietējā tirgū. Bet, tā kā māmiņas gatavotais, brīvi pieejamais saldējuma toveris nav tik labs kā blingbling papīrā iepakots emulģētas palmu eļļas kriksītis, tad reizēm nākas pakļauties spiedienam un iepriecināt mazpilsoni ar veikalā pirktu "saldējumu". otrais patīkamais pārsteigums izrādījās Rāmkalnu "Mājas saldējums". Viņi ir vieni no rabarberu saldējuma ražotājiem, bet pēc mazpilsoņa protestiem, ka neko tāāāādu viņš neēdīšot, izvēlējāmies zemeņu salčuku un pēc garšas (un lielā mērā arī pēc sastāva) tas tiešām ir riktīgs mājas saldējums!
(īsti latviskā manierē noīdēšos, ka tagad jāgaida, kad ekonomisko spēku rezultātā šamie sāks piebremzēt ar "mājas" kvalitāti, kā tas diemžēl notiek ar visām labām lietām, tiklīdz tās kļūst pieprasītas) |
|
|