| kaut kā tā |
[Dec. 13th, 2012|08:55 pm] |
kāpēc ir nepieciešams vingrināties labestībā? Jo šodien, piemēram, no rīta māmiņa, kuras 2gadīgais bebis autobusā raudāja, nevis vienkārši dabūja piktus skatus un cibas ierakstus par besīgajiem vecākiem, kam nav sajēgas savus bērnus nevazāt apkārt tur, kur viņi citiem traucē, bet gan pavisam tiešu un konkrētu: "nav maukām ko dzemdēt, ja pēc tam nevar savākt". in the meantime autobusa otrā galā starp durvīm un stieni iespieda kāda pamatskolnieka roku un plecu un ļaudis nevis padeva tālāk viņa asaraino lūgumu, lai šoferis aizver durvis, bet gan daudzbalsīgi noburkšķēja "ko līdi?" un droši vien tikpat daudzbalsīgi sevī priecājās, ka šoferis, nesaprotot, kas par šūmēšanos tur aizmugurē notiek, durvis paturēja vaļā brīsiņu ilgāk.
tātad, vingrināties labestībā vajag, lai vienā brīdī "po*, katrs pats par sevi" nekļūst par ložu šautu brūci kino seansa laikā |
|
|