| |
[Oct. 10th, 2012|09:22 am] |
|
sajutos kā jozefs mengele, kad piefiksēju, ka kociņa, kas man te aug uz palodzes puķupodā, vairākie zariņi ir smuki pīnītē pieauguši pie stumbra un nu veido jauku, vienotu ažūru rakstu (pirms kāda pus gada pašrocīgi satinu, saviju un sasēju, lai tas tā notiktu) |
|
|
| |
[Oct. 10th, 2012|10:27 pm] |
|
pārdevu krēslu armēnim vārdā Spartaks, tad nu tagad klabinu klavieri, stāvot kājās pie galda. sajūta, ka tas ir mans siņķiks un es esmu kraftverk, vī ār ze robots, hhh |
|
|