| |
[Aug. 13th, 2012|10:54 pm] |
|
kamēr kamrāds šmigas bodē pirka to, ko nu tur pirka, es ar makanu viltotā zaķa gabalu ķeksēju laukā siera salātiņus no vienreizlietojamā plastmasas trauciņa un riju, riju, riju. garām gāja cilvēki un nēsāja bērnus, rokās, auto sēdeklīšos, vēderos. Baigi daudzi bija vēderos. |
|
|
| |
[Aug. 13th, 2012|10:57 pm] |
pirms tam gan bijām iegādājuši vienu brīnišķīgu grāmatu par britu ēdienu un ēšanas vēsturi. ar bildēm. nu, tur sūdīgām kokgriezumu reprodukcijām un tā.. redz, man kopš senseniem laikiem ir iesēdies prātā tas šoks, ko piedzīvoju, iepazīstoties ar renesanses ēdienu receptēm, kur tas, kas mums ir strikti nošķirts kā sāļais vai saldais ēdiens, tur bija kišumišu krustu šķērsu viss kā 'sāļais' un beigās ne jau ēdiens ieformē ļaužu uztveri, bet gan ļaužu uztvere spoguļojas ēdienos un skumīgi tā saprast, ka nevari pietuvoties pagājušo gadsimtu un ļaužu uztverei.
jebkurā gadījumā, grāmatas beigās ir arī recepšu apendix, kur interesants šķitās "cūktaukots gulbis (swan larded in bacon)" un soup au burgeouis, ko es drīzāk sauktu par samačkātu liellopu buljonu, bet nu, buržuju strebekli esam ieplānojuši pohiņu rītiņā nomēģināt. vēlams, pie galda sēžoties halātā un izspūrušiem matiem un servējot no izlietnes izvilktos pusmazgātos traukos. |
|
|