| |
[Mar. 18th, 2012|10:34 am] |
neizturīgais organisms II
degunā kkas kūņojas un kņudinās, kaklā arī tā kā sāk kasīties. Rīt vai parīt tas nozīmē būs slimība klāt. un sadabūta tik elementāri. Pa ceļam uz mājām, aizmiga E autobusa pieturā, turot viņu pusopā un līdz ar to esot gana nemobila, piefiksēju, ka tā kā no metāliskās pieturas soliņa redeles vēsums velk, arī kapuce un cimdi nav uzvilkti, taču vējš svilpo. nodomāju, ai, it kā jau nav ilgi jāgaida, minūte, divas, gan jau pacietīšos, autobusā siltāki būs. vēl arī paguvu noķiķināt, ka, ja šī būtu filma, tad mans cēlais uzdevums - māte sargā sava mazā bērna miegu - protams, paglābtu mani no ļaunā liktens (slimības etc), taču tas nav nekāds liktens sliktens, bet gan elementāra bioloģija. pēc pus minūtes nodomāju, ka nē, paciesties laikam nebūs prātīgi, ja jau velk un pūš, ķīniešu cirka akrobātes cienīgā veidā uzvilku kapuci, sasēju šalli cīšāk, apvilku cimdus, arī autobuss uzreiz klāt. abet nākamajā dienā, lūk, šapošie kakli un pilošie deguni (un vispārēja sūdīga pašsajūta, jo neprotu slimot). ļoti demotivējoši ir domāt par to, cik maz man vajadzēja. ernests šekltons teiktu HA HA HA :( |
|
|