| |
[Mar. 16th, 2012|12:55 pm] |
pēdējā laikā man neliek mieru Oņegins. darbs, ko neesmu oriģinālā lasījusi, bet, kas kopš pamatskolas laikiem piedzīvots daudz un dažādās teatrālās, operiskās, baletiskās, koncertiskās, poētiskās u.c. versijās. Un tikai šogad, tikai šogad nāk visādas citādas atslēgas, kas rosina.
piemēram, Latvijas Nacionālās operas "Jevgeņijs Oņegins", lielākoties sōlistes, Tatjanas lomas izpildītājas Natālijas Krēsliņas (ar citām neesmu redzējusi) valšķīgais nobriedušas būtnes sievišķīgums, atņem fabulai it kā ētisko (brīvulība vs tikums), cēlo pārdzīvojumu, tā vietā ļaujot ieraudzīt Tatjanu kā bitch in heat, jeb jaunu, precību gadus sasniegušu meituku, kuras sakairinātā, romantiskā uztvere ņemtu pretī ikvienu, kas parādītos (un parādījās Oņegins); Oņegins arī no cēlā ir pārvērties vnk par emo, kam T vajag atpakaļ, tiklīdz ievērtē, cik krutāka viņa ir kļuvusi (tb. viņa mana, kleimoju atpakaļ). un pieaugusī T. beigās, kur, kā izskatās, tas būtu tikai laika jautājums viņu pielauzt un ārlaulības sakariem. Tāds, lūk, ir cilvēku un dzīvo performanču forējošais spēks. šajā gadījumā šķiet, ka labāk būtu apmainīt T un Olgas lomu solistes vietām..
Thel piedāvātais lasījums caur tā perioda litertaūras un filz. ideju strāvojumiem, kas prasītos gan precīzāku izvērsumu un pēcāk sasinhronizēšanu ar pašas emocionālo pieredzi attiecībā uz šo darbu, bet līdz tam bija lielisks, analītisks ieskats pār-romantizētajā tēmā
vakar atkal noskatītā Martas Fainsas versija, kas visādā ziņā ir tik cēla, cik cēls šī darba lasījums var būt, bet apart of that nāca atskārsme par paradoksu: ka it kā inteliģentā, doāšanā neatkarīgā un visādi citādi patstāvīgā Tatjana beigās ir klasiskā savažotā sieviete, kas tiek pārdota laulību tirgū un atlikušo dzīvi eventuāli vada tā, kā no attiecīga statusa sievietes tiek sagaidīts, īpaši, internalizējot šo soc. imperatīvu kā savējo (Bovuāra to sauktu par ētisku spried. kļūdu, bet tas jau daudz vēlāk un dzīvē, nevis vīr. sarakstītā lit.darbā). Kurpretī viņas it kā provinciālā, 'viegli iegūstamā' māsa labi pavada laiku tā, kā uzskata par nepieciešamu un, lai arī tautu valodas runā ko citu, paliek uzticīga savai dabai (kurā varbūt trūkst manieru, bet viss cits ir pa godīgo)
izklausās, ka vajadzētu apmeklēt kādu literatūras analīzes nodarbību, citādāk pašai trūkst štrumentu, lai sašķirotu savu pieredzi kastītēs. nez, lv tāda ir pieejamas? |
|
|
