| |
[Feb. 27th, 2012|11:51 pm] |
|
No visiem ieteiktajiem frizieru variantiem (paldies labajai publikai un katram vienam atsevišķi) beigās pabiju pie "Melnā Knābja" Vladislava. Tiku vaļā no savām novītušās lolitas bizēm un tagad man ir īsa, zemausu pačka, kas ir nereāli labi nogriezta; nācu mājās no iestādes un ievērtēju, cik skumji tagad šķietas citu sieviešu mati. Frizieris gan uzreiz pieteica, ka neko ekstravagantu man netaisīs (tas laikam jāsaprot, ka es esmu resna, lol), bet tas, ko piedāvāja un kāpēc, man uzreiz patika. Vide ir skaista, muzīka laba, pats foršs un stingru, mērķtiecīgu roku. Izmazgāja matus un, kur ķemmējot ķemme ieķērās, noteica "lūk, mati paši rāda, cik daudz jānogriež", es jautāju, vai viņš tādām lietām tic, uz ko viņš atbildēja, ka vispār nē, bet dažreiz jā, tad pārdesmit sekundes pasajūsminājās par māksliniecisko kontrastu starp līdzeniem noķemmētiem matiem un visu to sapinkāto galu kusaku, kas "gluži kā mežs" un tad šņik šņak, divi griezieni un manā sejā pats no sevis atplauka smaids. Vispār man patīk, ka frizieri neķimerējas ap griešanu un īpaši jau ar fēnošanu (fēnošana frizieriem ir tas pats, kas vīnogulāji arhitektiem), te arī džeks šķīra un grieza tādos eksotiskos leņķos un paņēmienos un tik operatīvi, ka nekas cits neatlika, kā notcēt, ka viņš zina, ko dara. Rezultātā man ir mati, ka izskatās absolūti normāli, taču pavisam ideāli tie izskatās, kad izveļos no gultas, vai kad uz ielas sapūš vējš no visām pusēm. (ja nav vēja, tad pašas rokas tā vien ceļas uzbužināt un sabužināt). Vēl es lieku likmes, ka arī tad, kad paaugsies un izaugs no friziera iecerētā un realizētā garuma, arī tad tie izskatīsies ļoti labi. |
|
|