| |
[Dec. 19th, 2011|10:21 am] |
vajag dot sev pa pirkstiem un neļauties, neļauties; šorīt atkal kkāda gurduma mākta nesaņēmos un tomēr netīšām ieskatījos mākslas aktualitātēm veltītā medijā. ziniet, es aktualitātēm nesekoju līdzi, man tās aizdod dusmas un naidu, un vilšanos; es ar visu iepazīstos tad, kad tas jau ir pagājis, spalvas un vilnas izplūkātas, šķēpi salauzti. aptuveni tad var arī tā bezkaislīgi pa punktiem iziet visam cauri.
bet, nē, šorīt ieskrēju neceļā. un protams izbesījos. Visādi ģenerālsponsōru bērni, valodnieces-tūristgides etc. spriež ne tikai par to, kas ir un kas nav māksla, bet gan, kas ir un kas nav LABA MĀKSLA (noteworthy). ar "labs" visbiežāk saprotot "cmuks" un "tāds, kas atstāja uz mani, ģenerālsponsōru bērnu, valodnieci-tūristgidi, iespaidu".
un visam pāri tas mākslas tirgus. tb. mākslas pasaule, kur kuratori, galerijas, ļimonāri, stāri u.c. dalībnieki turpat dzer un turpat ķēzī, turpat ņem viens otru vēzī, tādējādi leģitimizējot viens otra nozīmīgumu un lieliskumu. Kas viss, protams, tā var būt. jo tieši tā tas ir un tā tas strādā ar vēsturiskām tradīcijām kopš šīs kokrētās disciplīnas aizsākumiem un pretenziju man, protams, nav un būt nevar. Vienīgais, pret ko paceļu savu balsi, ir, ka defoltā tiek pieņemts, ka vara=autentiskums. Kas, manuprāt, ir ļauna, riebīga kļūda.
"Mākslas tirgi" ir mūžam klātesoši ar saviem "galma ārtistiem", mežonīgu piķi, statusu, varu un kontroli, who's in and who's not. Mikelandželo pasūtījumi, Brāļu un brālēnu Karači laiks, neoklasicisti vai mītoloģiski-erotiski pindzelējošu akadēmiķu plejāde. Miami, Bāzel, Berlin, Moskov, Čaina ir no tās pašas sērijas. Tirgus mēģinājumi neiestagnēt, 'iepludinot jaunas asinis', ir liekvārdīgi, tāpēc apgrūtinoši un visbeidzot - bezjēdzīgi - jo tās tiek iepludinātas jau esošo naratīvu ietvaros, daudzveidīgojot to, bet nekad nepārkāpjot dirskursa labas gaumes robežas. Kā rezultātā mums ir oksimoroniskas izstādes, kas kritizē to, no kā pašas barojas, kases grāvēji galveno muzeju centrālajās zālēs, bilžu grāmatiņas cietos vākos un glancēti žurnāliņi, ko nolikt uz kafijas galdiņa. Vara ir meinstrīms. face it!
noskalot to cukuru |
|
|