| |
[Sep. 26th, 2011|02:39 pm] |
|
agragri no rīta pēc 2 mēnešu vilkšanas garumā aizdevos uz ārstniecisko vingrošanu sporta medicīnas valsts aģentūrā. Vilku garumā tamdēļ, ka nav vairs manas mīļās trenneres, kas pus krieviski pus latviski metāliskā tonī bļauj "un augša un leja un dibens uz iekšā un vēdera uz iekšā un viens un divi, viens, divi" gluži kā tāda psrs laika rītarosmes pārraide pa rādijō. foršiņi. Tā citā trenere, pie kuras man tagad jāiet, ir tā neko. 40 gadi, bet izskatās uz 28 telpas ēnainajā daļā un uz 32 pie loga, kas, man šķiet, ir labs rādītājs, tiesa, tādā stāvoklī var saglabāties vien, ja vingro visu cauru dienu kā viņa, jo, no 45 vingrošanas minūtēm nenoguru nemaz, viss viegli, lēnām, maz, saudzējot muguru etc., kā rezultātā pēc šīs rožainās rīta rosmes nekas cits neatlika, kā doties uz baseinu un peldēt kā nākas. lūk. peldēt izrādījās grūti, jo tik agri pilns baseins ar miesās kupliem, dreifējošiem pensionāriem, kuriem uzraksts uz celiņa "vidējs ātrums", "ātri" neko neizsaka, līdz ar ko peldēšanas ritms saraustīts (apdzīšanas), pāris traumas ar "vardītē" vai "sunītī" peldošu ļaužu rokkāju izspērieniem etc. |
|
|