| |
[Sep. 7th, 2011|07:16 am] |
kāds var man pastāstīt, kas tur tik drausmīgs un šausmīgs ir iekš "kiča"? Ato lasu te vecu un ne tik vecu presi un nemitīgi nāk virsū 'kiča' bubulis ar ko te mākslās biedē. banalitāte, klišejas, štampi, stereotipi, irōnijarōnija, humors, šaržs, groteska un viss cits ir ok, to var kaut kur iebīdīt un iespraust tā, ka neknieš, bet kiča vārdu - pasarg dievs - aš skaļi izrunāt nedrīkst. pastāstiet man, dumjajai, kur tieši tur ir tās šausmīgdrausmīgās briesmas?
(otrs vēl ir par 'salōnismu' fotogrāfijās. Kur ļoti smukas, harmōniskas un labus mirkļus notvērušas bildes tiek apšpļaudītas un apsaukātas. Nē, nu, pieņemsim, ka neliksim muzejā ar jūsmīgiem superlatīviem, bet tas, ka "smukas" noliegt nevar un drošvien ja palaistu ražošanā, fototapetēs, paliktņos un coffee nation interjēros aizietu uz urrā! Bet par to šoreiz nē, paliksim pie 'kiča', kuram, līdzīgi kā elektriskajam automobilim, laiki, cilvēki un valdības iet, bet retorika nemainās..) |
|
|