| Helēnītes dienas un darbi |
[May. 20th, 2011|08:14 am] |
Nesen manās rokās nonāca tāda grāmatiņa kā "The Self. personal journeys to contemporary art: the 1960s-80s in Soviet Latvia". Nopriecājos, smuka tāda un angļu valodā, būs ko nosūtīt padomjzemju pētniekiem, kuri latviski nelasa. un vēl bez maksas dabūta piedevām.
BET
tad pašķirstīju izdevumu rūpīgāk. Un tad lēnām sāka ataust. Tas ir tas izdevums, kas tapis, balstoties "Padomju perioda nonkonformistiskā kultūras mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam" projektā savāktajos materiālos. Pamatā šajā projektā tika veikta izpēte, kas rezultējās ne tikai dokumentu mapītēs, bet arī visādās publiskās aktivitātēs, lekcijās, konferencēs, izstādēs, no kurām redzamākās bija "Un citi...virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960-1984", kā arī, laikam, tagad notiekošā "Paralēlās hronoloģijas. Austrumeiropas izstāžu nezināmā vēsture" (šic jānoskaidro).
Tāpēc beigās ir superjocīgi turēt rokā grāmatu, kur 1) ir ļoti jokaini atlasīti autori, kuru intervijas tad ir tās publiskojamās (secinājām, ka tie, kuri vistuvāk Prustam un Vāgneram pietuvojušies...), 2) jocīgs ir pats interviju formāts, jo tās nav apstrādātas publicēšanas vajadzībām bet ir, bieži vien pat tikai viena vairāku sarunu sērijā, kas tika veiktas atbilstoši pētījuma uzstādījumiem un vajadzībām, 3) man interesē, vai paši mākslinieki, kā arī ar viņiem runājušie cilvēki ir informēti, ka šis viņu materiāls, kas tika radīts vienam kontekstam, bet aizturēm ir izmantots pavisam citā sakarā un loti publiskā veidā, 4) intervētāji ir saņēmuši samaksu par sava darba papildus izmantošanu 5) un visbeidzot: šis izdevums ir 455 lpp. cietos vākos, kurpretī tik fundamentālas un lokāli un starptautiski būtiskas izstādes, kāda bija "Un citi... " katalogs ir 35 lpp. plānajos vākos, kur iekšā ir tikai kuratora un 4 līdzkuratoru esejas un pāris bildītes pa lappušu malām. Tas, lūk, man šķiet pats pretīgākais visā šajā sāgā, ņemot vērā, ka - cik man ir ļauts saprast - tad finanses nāk no viena un tā paša maciņa.. |
|
|