| |
[Dec. 1st, 2010|10:42 am] |
Visiem ļaudīm bērni kā bērni, nu, tur mostas no rīta katru reizi kā cita zivtiņa aš latīņu nosaukumus šiem kustoņiem zinot, abet mūsējais labākajā gadījumā būs atkritumu jomas magnāts (a ļa kā Šķēle, tikai es ceru, ka labāks) vai sliktākajā - vnk miskastnieks, jo jau kopš agrasagras bērnības E saista miskastes un izmešanas procedūra. Pirms vēl pat rāpot mācēja, pirmais apzinīgais darbs bija pašam aizgādāt savu rīta pamperu uz atkritumu kasti, tad nu lien tāds sīkais kā partizāns, uz elkoņiem atsperdamies, vienā rokā šļūcinot līdzi kilogramīgu pamperu, tiek līdz virtuves mursarņikam, aiz apakšējā stūrīša atver durvis un, protams, līdz miskastei netiek, tāpēc noliek blaku. Tagad, kad māk gan staigāt, gan runāt etc., ir advancējies līdz pats savas miskastes vākšanai (viss izmetamais tiek rūpīgi salikts vienuviet, paprasīts vecākiem vai vecvecākiem maisiņš, kur ielikt, plus vēl uzraudzīti citi, vai no tiem kas izmetam pāri nepaliks..) un "es pats! es pats!" izmisīgai saukšani brīdī, kad kāds grasās iznest viņa atkritumu kuli.
nemaz nerunājot par tiem rītiem, kuros, pēc E lūguma, stāvam lietū vai salā un "gaidām miskastes mašīnu" (kas protams, nekad nenāk, jo ir bijusi jau agrāk no rīta, bet E domā citādāk (un man pēc tam ir papildus iemesls kādu balzāmiņa šļuku paklusām ieraut)) vai kādā ideālā gadījumā - esam trāpījuši uz autō, kas tīra kanalizācijas un tad nu traucējam tās šoferiem un apkalpotājiem, kā tādi spandžbobs un patriks stāvot un blenžot, kā tiek vērtas vaļā, tīrītas un vērtas ciet kanalizācijas lūkas, piemēram, visa kvartāla garumā.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| mājsaimnieces piezīmes |
[Dec. 1st, 2010|12:25 pm] |
- a tas tipa ir normāli, ka 6 no 10 olām (kas jau pašas par sevi ir tādu izmēru, ka jāsāk brīnīties vai iežēlināties par to nabaga vistas radījumu, kam kas šitāds ir bijis jāizdēj) ir dubultie dzeltenumi?
- silikōns ir jaunā plastmasa? Tip, tagad visos stūros skandina, cik plastmasas izstrādājumi īstenībā ir neveselīgi, jo - pārtikas uzglabāšanā un, nedod dievs, atkārtotā lietošanā š visa mendeļējeva tabula atraisās vaļā un tā vien grib, kā nabaga cilvēka orgānismam nodarīt gauži. Turpretī silikōns tagad, šķiet, ir populārākais mājsaimniecības materiāls, i viegli kopjams un uzglabājams, i karstumu iztur ir aukstumā tam nav ne vainas, elastīgs un smuks un gana progresīvs, lai par ķīmisko bīstamību neviens vēl nesatraukātos.
(interesantā kārtā Alain Resnais savā franciski kreisajā jaunībā ir uzfilmējis skaistu īsfilmiņu "Le Chant du Styrène". tas vēl laikā, kad dažādi polimēri skaistījās progresīvi. bet arī tīri no kinematogrāfiskā viedokļa baudāms gabals) |
|
|
| |
[Dec. 1st, 2010|10:18 pm] |
sabiedriskā transporta šoferiem arī ir savi veidi, kā izlādēties pilnmēness laikā.
Piemēram, čakarējot pasažierus. Skrienu es ar mugursomu uz muguras, E opā un padusē kkādu E trenniņu maisu, lai pagūtu uz transportu un nenokavētu trenniņu. un tieši brauc trolejbuss, lēnām, tā, ka mēs visu laiku astē turamies un ir tikai līdz pieturas vietai jāpagūst, kas nedaudz, bet ne nesasniedzami patālu; skrienam, turamies. trollis, protams, piebrauc pieturā, atver durvis un momentā aizver. mēs pieskrienam tieši aizvēršanas brīdī un - tagad seko pats labākais - trolejbuss pabrauc desmit metrus uz priekšu, tā, ka pieturvietas zīme tam pakaļgalā paliek un stāv krustojumā, jo deg sarkanā gaisma un neviens nekur, protams, nebrauc.
Nu neko, nospļaujos uz visām karmām, debesu grāmatām un vēža šūnām un no visas pilnās sirds novēlu, lai šim šoferim veiksmes nebūtu, lai laimīte ar mugurpusi pret to pagriežas.
vakarā mājupbraucot atkal tāpat, bet šoreiz mēs jau bijām transportā. Pēdējais autobuss. Apstājas pieturā, tieši aiz cita piebraukuša autobusa, stāvošie ļauži ierauga, ka šis atver durvis, skrien, lai iekāptu, a jams ņem un tieši deguna priekšā hlops ciet un brauc nafig prom. Lai gan konkrētais šoferis jau sen zināms kā žultains tipiņš. Pēc izskatā tāds tā kā čukča, tikai neveselīgs - ļumīgs un purns kā uz akmens cepts miltu plācenis: bāls, porains un bezformīgs. Kādriez bija riktīgs pimpis, tad laikam daudzi sūdzējās un piemaksas pie algas piegrieza, it kā mazāk pimpīgs kļuvis, bet tik un tā mēdz atlaist pa vecam.. |
|
|