| |
[Nov. 8th, 2010|01:04 pm] |
|
es gribētu, lai cibā ir (vai, ja ir, tad lai es par tām uzzinātu) tādas biologu - drīzāk zoologu un botāniķu - kopienas, kurām varētu uzdot jautājumu par sevi interesējošo lietu, kas attiecas uz minēto disciplīnu. Piemēram, vēl joprojām man vislielākā mistika ir, kā baloži reāli atrod sev pārtiku, nevar būt, ka pārtiek no mēģinājumu-kļūdu metodes, apknibinot visu, kas varētu būt eventuāli apēdams? Tāpat es dažreiz arī esmu mulsumā par to, kā apieties ar istabas augiem vai āra augiem tad, kad izskatās, ka viss tiem nav īsti lāga un tamlīdzīgi. var jau iet uz veikaliem vai vetārstu bodēm, bet, nu, šie jautājumi nav tik vitāli, lai es baigi apgrūtinātos dzīvajā... |
|
|
| |
[Nov. 8th, 2010|01:15 pm] |
Tajā gadā, šķiet, pagājušajā, pēc kkādas statistikas par jaunuzceptajiem uzņēmējdarbības aizmetņiem, pēc to tipoloģizācijas pirmajā vietā bija bulanžērijas jeb visas tās semikafejnīcas-pīrādziņotuves, apvienojumā ar vāl kkādu pakalpojumu, piemēram, grāmatlasītavu, suvenīrbodi, frizētavu vai vēl tur ko.
es no savas puses vēlētos piemetināt, ka otro vietu godpilni varētuieņemt humpalu veikali. Piemēram, kad dzīvojām vēl brīvībenes pirmsvefa galā, krīzes dirsas mēneša laikā uz trases līdz matīsa tirgum atvērās 5 (5!) humpalu veikali. Valsts galvaspilsēta. centrs. viena no centrālajām ielām. humpalas. Tagad skatos, bijušā gerkena vietā, neaizejot līdz ģertrūdes krustam, Humana iefīrējusies. Arī Čaka/Elizabetes krustā nevis vienkārši humpala, bet humanas čuķ ne angārs. Acīm redzot pieprasījums ir. Un es tā skatos - man te pieturā tieši arī viens H veicis - ļaudis dodas uz turieni tīri kā laiku pavadīt, šmotkas pašķurināt, moš kko iegādāt, ar ģimenēm, vīri ar sievām, jaunieši, ōpji. Tīri tā neko. Kādreiz ņēma kredītus veļasmašīnām un teļļukiem un šopingoja, tagad dara to pašu on a smaller scale humpalu veikalā. godīgsakot šajā brīdī negribētos dirst par patērnieciskumu un tā mēroga samazināšanos, atbilstoši līdzekļu samazinājumam, bet šķērdēšanas principa saglabāšanos. īstenībā vienīgais, ko es par šo lietu domāju, ir, ka šopings ir baigi labā terapija. Nu, skatoties, vērtējot, pataustot visu to stafu, domas fokusējas tikai uz to vienu un galva paliek tik patīkami tukša, cik, piemēram, nodarbojoties ar jāšanas sportu vai ar peldēšanu vai citiem stresu noņemošiem fizō. un kāpēc gan ne. īpaši daudz iespēju bez maksas citādāk izklaidēties un aizmirsties tautai nav... |
|
|