| skatās, nepārēdās! |
[Sep. 16th, 2010|02:05 pm] |
|
o, šitas labs: "Trīs autori, kuru darbi ieguvuši vislielāko balsu skaitu, tiks prēmēti. Balvu fonds 50LVL/30LVL/20LVL" |
|
|
| |
[Sep. 16th, 2010|04:02 pm] |
ēnu ekonomika, ēnu ekonomika, mēs izskaudīsim ēnu ekonomiku.
a vot pamēģina uzrīkot kādu ekonomiskās klases kultūras izklaidi tā, lai pēc tam var normāli atskaites nodot. šoferis ir ar mieru vest, bet, ja jāraksta cedele, tad pie vešanas summiņas vēl kādi ls 15-20 klāt. Galdnieks ir ar mieru skrūvēt, bet, ja jāizraksta kvīts, tad prasa lielāku summiņu par ladiem 20 klāt. mantas arī visi var aizdot, bet, nu būtu labi kādus amortizācijas latiņus dabūt pretī; ja ar cedeli, tad nē, būšot dārgāk. Tā kā tāme ir kādi mazi daži simti latiņu, tad starpības starp cedelēm un bezcedelēm ir pietiekami ievērojamas, lai katru reizi liktu mocīties hamletiskajā jautājumā. Var jau arī pts visu darīt, vest, skrūvēt, no tēvu mājas šķūņa iznest, bet, nu, tā jau tas viss arī notiek - uz pašu entuziasmu/bez maksas.
Nebūtu jau problēmu katru savu darbību čekā ierakstīt, vienu vai otru nodokli valsts kasei nosūtīt, bet, piemēram, obidno odnako valstij kko atskaitīt, kad civilizētas strādāšanas vietā esi pie kaimiņu Koļas durvīm klaudzinājies, lai putekļsūcēju palietošanā aizņemtos un tad sab.transportā stibījis uz notikumu vietu (apkopēja latiņi tādi, vai ar cedelīti - latiņi daudzāki, tāpēc sūta to apkopēju na* un dara pats)
tā nu tas viss iet pa spirāli uz leju |
|
|
| nekas nav svarīgi |
[Sep. 16th, 2010|07:15 pm] |
todien es normāli ar savu supergeto lielmaisu plecā pastaigājos pa rīgas centra šmotku veikaliem, kur cenas simtos. pēc tam kā parasti iedzēru burciņā līdzpaņemto pienu ar kafiju (ietītu celofāna maisiņā, lai neizlīst, ja nu kas) un vēl bija kaut kas svarīgs, ko gribēju teikt, bet laikam aizmirsu :*
starp citu, man jau nedēļu kā nav datora vairs. ar visu infō iekšā. iešu uz bibleni rakstīt savas lietas. darba laikā. a varbūt neiešu |
|
|
| nāve |
[Sep. 16th, 2010|07:41 pm] |
|
man žēl, ka nav fotoaparāta (bet es tik un tā nesaņemtos to izvilkt, lai fotografētu). Es ceru, ka būs kāds, kas nofotografēs. Miršanas bildes. kā mēs visi melnās drēbītēs līdzenās rindiņās pie balti galdautota galda tālu perspektīvē aizejošā kopozīcijā sēžam, sejas nevar ižšķirt. vai varbūt nedaudz var. Pēc tam es krāšu šīs savas bildes, kur mēs tik tuvu nāvei staigājam. Ne vairs anonīmās bildes no antikvariātu albumiem, kas reiz bijuši ģimeņu albumi, ne vairs baidīšos no sienu šķirbās saglabātiem cilvēku zobiem, kurus var dabūt ārā, tikai urbinot ar pirkstu |
|
|