kanariņš - August 6th, 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

August 6th, 2010

[Aug. 6th, 2010|03:01 am]
man šķiet, ka viens no ģeniālākajiem režisoriem ir Sidnijs Lumets. Tāpēc, ka ļoti daudzas filmas, kuras sākot no savas bērnības līdz pat tagadējam vecumam (aptverot amplitūdu no bojevikiem par sievietēm-izmekletājām ortodoksālo žīdu kopienā līdz pat meistarības kalngaliem freidiskās un visādās psihes tēmās) kas man ne-nor-mā-li ir patikušas, ir izrādījušās šī viena autora darbs. Šķirstu cauri viņa filmogrāfiju un šokējos, cik ļoti dauz no tām filmām esmu redzējusi un ka gandrīz visas redzētās ir bijusi pizģecs pieredze un kāpēc tikai tagad es piefiksēju, ka tas ir the viņš, the Lumets!
vienu vārdu sakot, hičkoks un kubriks ir tikuši pie brālīša manā zelta plauktiņā. un nedomāju, ka - metaforiski runājot - tas šajā kompānijā būtu 'trešais'...
link1 comment|post comment

piepišanās [Aug. 6th, 2010|03:14 am]
un starp citu, tā bija daļa no padomju 'nacionālās identitātes' konstruēšanas stratēģijas, nu, visa tā varka par 'mūsu rūpnīca pati krutākā visā padomijā, mūsu produkcija pati labākā, vienīgā vai tml.'. Sociālistiskā sacensība u.tml. bulšits ļoti skaisti iekladzināja katras republikas katrai rūpnīcai, fabrikai, kombinātam, ka tas ir krutākais, kas vispār ir PSRS noticis, tādējādi tās strādniekiem un attiecīgās republikas iedzīvotājiem iedodot pieturas punktu pozitīvas identificēšanās veidošanai.
vēl varētu runāt par 'vienīgās' statusu, jo maskavā valsts kosntruktoru birojs (vai kā nu tur nakts melnumā latviski jāpārtulkojas) reāli menedžēja visas ražošanas visus posmus (iedomā, psrs paši ražo mašīnas ar kurām ražot tās mašīnas, kas pēc tam strādās tautsaimniecībā; viss, sākot no flaķenēm līdz pat labības kombainam un darbagaldiem, kur tās flaķenes un kombainus saražot, tiek izgatavots uz vietas, iedomā, kas tas par apjomu un sinhronizāciju!!!), esot attiecīgajā periodā lielākais tāds uzņēmums Eiropas kontinentā (to nesaka postpadomiji, to saka design history societijs un Šveice), un - ja viss ir jādabū gatavs centralizēti, bez ārējas materiālas injekcijas, konkurencēm u,tml., tad, protams, darbi tiek diferencēti un piešķirti uz galviņām un parsti jebkāda pārklāšanās izķerta. ja ražo pasažieru elektrovilcienu galvas vagonus darbam piepilsētas iecirkņos, tad visdrīzākais, ka jā, tā būs viena vai nedaudzas rūpnīcas, kas ar to nodarbosies (lai gan sastāvdaļas piegādās 200 citas rūpnīcas no visas PSRS), taču tik un tā tas neļauj apgalvot, ka 'RVR vienīgais ražoja pasažieru vilcienus PSRS' (vēl jau ir maiņstrāvas, līdzstrāvas, dīzeļa, pasažieru pilsētu, starppilsētu, straptautiskie, galvas valgosn, elektrovagons, piekabvagons un tad aiziet variācijas un permutācijas... un katrai rūpnīcai savas), jo tā, protams, nav un nebija... bet par to, ka 'krutākā', varēs pārliecināties tikai tad, kad reāli buhaltērijas atskaites par pašizmaksām un eksportiem pa visu padomiju saliks kopā un % sarēķinās. tad arī būs redzams, kurš reāli lietas kruķīja un kurš tikai tuftu uz ausīm kabināja, ar saulaino nākotni prātus appisa.

līdz tam lūdzu atturēties no pašslavinošiem saukļiem...
link1 comment|post comment

Dying culture [Aug. 6th, 2010|05:12 pm]
[Tags|]

link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | August 6th, 2010 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]