| |
[Jul. 6th, 2010|11:22 pm] |
redziet kā, es esmu 100% pilsētas bērns, nekādas pastorālas senitmentalitātes, jo dzimusi un augusi Rīgas centrā starp rūpnīcām, garāžām, siltuma trasēm, pagrabiem un bēniņiem (mājās nākšanas laiks - miskastes mašīna).
Viens no agrīnās bērnības skaistākajiem piedzīvojumiem bija multenes skatīšanās (man papā tādas no nomas nesa, bija mājās viģiks tāds, nu, pizģecs, nevaru pat pastāstīt, jokains tāds), kas, šķiet, varētu but bijusi īstenībā multene pieaugušajiem, jo, nu, tur žurkas un peles narkomānes, patrulē pilsētā ar ieročiem, tusojas klubos un koļī žurku un peļu beibes uzkasītām čolkām un džinsu miņikos. Arī kaķi figurēja. dīleri uzvalkos. man vislabāk no tā visa, protams, patika peļu jauniešu pārīšu cerēšanās, kā arī pa vidam aprādītā sikspārņu komūna, kas, bilīv it ōr not, attēloti a ļa mūžam pipelēs ar tekilu apdzērušies meksikāņi, kas mīt tumšos krogos un nepārtraukti džingelē savas meksikāņu balādes (tā kā dzīve paģiraina sūra, tad arī balādes tādas gaudulīgas). nenormāli iegrieza. Tā kā skatījos tiešām bērnību bērnībā, tad atmiņā nav saglabājusies nekāda info, pēc kuras varētu uziet šo jokaino kīno gabalu, vien estētika un epizōdes un kā tāds tukšums sirdī ir vilcies līdzi visu manu apzinīgo mūžu. Līdz pat vakardienai. kad purčika Maximā pa 2.99 ieraudzīju to DVDškā!!! jūs pat nevarat iedomāties manu vājprātīgo sajūsmu. Tik vājprātīgu, ka nenorpiku. Ar domu, ka mājās netā gan jau apzagšos, ja jau nosaukums tagad ir zināms (visu ceļu mājup murmināju pie sevis "the Cats story" "Cat City", lai tik nepiemirstu (lai gan piemirsu gan, redzzes atmiņa ibio)). A mājās netā huju, neko neviens nezina. būs rītā jāiet uz veici un jācer, ka neviens nebūs iekārojis vai iejaucis uz neatrašanu to disku :_( |
|
|
| par politiku un klosteriem |
[Jul. 6th, 2010|11:58 pm] |
|
āāāāāā, kā es nevaru izturēt šito retoriku "ja nepatīk, dari pats". Nē, zini, es jau tagad daru to, kas man patīk, bet tu, piemēram, dari to, no kā mana dzīves kvalitāte ir diezgan atkarīga, līdz ar ko es neredzu problēmas uzraudzit un darīt zināmu, ja man kkas neliekas lāga. Tas nebut nenozīmē, ka man tagad pašai būtu jāstumj Tevi no krēsla nost un jāmāca strādāt, vai pat jāstrādā tavā vietā. Tas ir tavs darbs. Man ir savs. Bet mēs varam darīt viens otram zināmu savu vērtējumu un šī vērtējuma apsvērmumus. |
|
|